Kalpošana kā pateicības zīme Dievam.

Pateicīgiem cilvēkiem vienmēr gribās palīdzēt vēl vairāk. Pateicīgi cilvēki, tie ir pazemīgi cilvēki, kuri atzīst citu cilvēku līdzdalību savā dzīvē un sasniegumos.
Nepateicība – tas ir liels trūkums, kas ir jebkāda veida necieņas vienam pret otru pamatā, kā arī attiecībā pret Dievu.

«Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis.Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.»

(Rom. 1:18-21)

Dieva dusmība parādās pret ļaunumu un netaisnību jebkādā formā. Dievs vienmēr stāsies pretī jebkādam netaisnības solim vai darbībai.

Viena no tādām netaisnības un negodīguma izpausmēm, kurai Dievs pastāvīgi pretojas, ir nepateicība.

No šīs augstāk minētās Rakstu vietas mēs varam redzēt, kā cilvēki, kuriem Dievs ir atklājis Savu žēlastību un parādījis Savu neredzamo spēku un Savu Dievišķību, atteikušies Viņu godāt. Mums ir patiesi jāpajautā pašiem sev, vai mēs esam pateicīgi Dievam un kādā veidā mēs to pierādam?

Es zinu kādu brīnišķīgu veidu, kā mēs varam pierādīt Dievam, ka mēs esam pateicīgi Viņam. Tas ir caur kalpošanu Viņam. Tāpēc es nosaucu šo rakstu tā. «Kalpošana, kā pateicības zīme Dievam».

Pāvils par to mācīja sekojošā Rakstu vietā

«Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlastības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.

Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.

Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums, tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi. Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas-kalpošanā, spejas mācīt-mācīšanā; pamācīšanas spējas-pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. »   (Rom. 12:1-8)

 

Šī Rakstu vieta parāda mums, ka mums ir jānodod pašiem sevi, kā dzīvu upuri Dievam saprātīgā kalpošanā. Mēs to darām kā pateicības aktu Dievam, par visu Viņa žēlastību un labestību pret mums.

Tālāk, Pāvils sāka uzskaitīt dažādas dāvanas, kuras Dievs ir dāvājis katram pēc viņa spējām. Šīs dāvanas ir dotas priekš tā, lai katrs kurš vēlas varētu paust savu pateicību Dievam par Viņa brīnišķajiem darbiem. Viss kas ir jādara katram no mums, tas ir vienkārši jāatrod sava dāvana un jāsāk to efektīvi pielietot kalpošanai Dievam.

Viens no veidiem kā iespējams kalpot Dievam un Viņa tautai, ir iesaistoties praktiskā kalpošanā draudzē un darot visu no sirds, kā priekš Tā Kunga.

 

«Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.

Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.»   (Еbr. 6:10-12)

 

«Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.» (1Pēt. 4:10)

 

v  Kalpošana Tam Kungam – tā ir pareiza atsauksme uz Viņa labdarību. Mēs atsaucamies ne tikai ar vārdiem, kā: «paldies Tev Kungs.», bet ar to, ka mēs atdodam sevi pilnībā kalpošanai Dievam.

v  Kalpošana – tā ir manas mīlestības demonstrēšana pret Dievu.

 

«Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekša dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot.» (5Moz. 30:19-20)

 

v  Dedzības trūkums attiecībā pret Dieva darbiem, pierāda pateicības trūkumu.

 

«Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs. Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?” jautā Tas Kungs Cebaots. “Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem.”

Tad Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteris un visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kurus Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību Tā Kunga priekšā.

Tad Hagajs, Tā Kunga sūtnis, kura uzdevums bija Dieva vēstījumu tautai zināmu darīt, runāja šādus vārdus: “Es Esmu ar jums!-tā saka Tas Kungs.”

Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala parvaldniekā un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu sestā mēneša divdesmit ceturtajā dienā ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā.»

(Hagaja 1:8-15)

 

v  Tu kalpo Dievam ar to, ka tu kaut ko dari, un nevis, ka tu tikai vienkarši ar muti saki to.

 

«Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam-Kristum..» (Kol. 3:23-24)

 

Ja mēs kalpojam Dievam, mums tas ir jādara no visas sirds.

Lūk, dažu cilvēku piemēri, kuri pierādīja savu pateicību Dievam ar kalpošanu:

• Praktiska kalpošana.

 

«Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis farizeja namā apsēdās. Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš sēžot farizeja namā pie galsda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudaja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņs kājas un tās svaidīja ar eļļu. Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, to redzēdams, runaja pats pie sevis: “Ja šis būtu pravietis, tad Viņš zinatu, kas šī sieva tada ir, kas Viņu aizskar; jo tā ir grēciniece.” Un Jēzus, to uzrunadams, sacīja: “Sīmani, Man tev kas jāsaka.” Viņš atbildēja: “Mācītāj, saki.” Jēzus sacīja: “Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs piecdesmit. Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk mīlēs?”

Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: “Man šķiet, tas, kam viņš vairāk atlaidis.” Bet Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi spriedis.” Un, pagriezies pie sieves, Viņš sacīja Sīmanim: “Vai tu redzi šo sievu? Es nacu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi.» (Lūka 7:36-44).

 

Ir grūti šaubīties par to, ka šī sieviete ir pateicīga Kungam, par to, ka Viņš piedeva viņas grēkus. Kā tu pierādi Dievam, ka tu esi pateicīga par tavu piedošanu.

Dāvids saka:

 

«Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis. Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem. Viņš Mozum atklāja Savus ceļus un rādīja Israēla bērniem savus darbus.

Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem» (Ps.103:2-10).

• Kalpošana ar saviem īpašumiem.

«Pēc tam notika, ka Viņš staigāja pa pilsētām un ciemiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa, kā arī dažas sievas, kuras Viņš bija dziedinājis no ļauniem gariem un vājībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļauni gari, un Joanna, Hēroda nama uzrauga Kūzas sieva, Zuzanna un daudz citu sievu, kas no sava padoma Viņam gādāja uzturu.» (Lūka 8:1-3)

 

Vēl bez praktiskas kalpošanas, mēs redzam no šo sieviešu piemēra, ka mēs varam pierādīt Jēzum savu pateicību, kad mēs ar savām finansēm virzām Viņa Valstības darbu. Vai tev ir grūti maksāt Dievam desmito tiesu un ziedot Evaņģēlija izplatīšanai pa visu zemes virsu? Kā tad tu vari dziedāt un teikt, ka esi pateicīgs Dievam par Viņa labdarību?

Kā tu šodien pierādi savu mīlestību pret Dievu? Vai tu kalpo Dieva tautai? Vai tu dari no sirds, kā priekš Tā Kunga visu ko tu dari? Vai tu dedz par Dieva namu vai arī tu esi vienaldzīgs pret to, kas tur notiek? Dievs tevi aicina šodien kalpot Viņam, un Viņš svētīs tevi vēl vairāk.

 

«Bet tev būs kalpot Tam Kungam savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.

Un Es sūtīšu sirseņus tev pa priekšu, un tie iepriekš izdzīs hīviešus, kānaāniešus un hetiešus. Es tos neizdzīšu vienā gadā, lai zeme nebūtu izpostīta un nesavairojas lauka zvēri.

Maz pamazām Es tos izdzīšu ārā, līdz kamēr tu pieaugsi un varēsi iemantot to zemi.» (2Moz. 23:25-30).

Mācītājs Rufuss Adžiboije

Lielvārdes Draudze "Gars un Patiesība"